Augstas kvalitātes flexo šķiedras zīmulis dažādu druka vajadzību apmierināšanai

Flexo šķīdinātājs ir būtisks komponents šķīdinātāja-bazētajos flexogrāfijas krāsošanās līdzekļos, spēlējot galveno lomu noteikot krāsošanas īpašības un darbību druka procesa laikā. Šķīdinātāji flexogrāfijas krāsošanās līdzekļos izpilda vairākas funkcijas, kas ir būtiskas, lai sasniegtu augstas kvalitātes drukas rezultātus. Pirmkārt, flexo šķīdinātāji veido pārvadātājus pigmentiem, saistītājiem un citiem pievienojumiem krāsošanās līdzeklī. Tie dispergē vai risina šos komponentus, radot homogēnu krāsošanas līdzekļa maiņu, ko var viegli piestiprināt uz substrāta. Garantējot krāsošanas līdzekļa komponentu vienmērīgu sadalījumu, šķīdinātāji iegūst saskanīgu krāsu kvalitāti un drukas īpašības. Izvēle šķīdinātājam var arī ietekmēt pigmenta dispergēšanu, jo dažādi šķīdinātāji atšķiras savā spējā apmierināt un dispergēt pigmentus, kas savukārt ietekmē drukāto attēlu krāsu stiprumu un skaidrību. Otrkārt, flexo šķīdinātāji kontrolē krāsošanas līdzekļa viskozitāti. Viskozitāte ir kritiska parametra flexogrāfijas drukā, jo tā noteic, kā krāsošanas līdzeklis plūst un pārvietojas no drukas plāksnes uz substrātu. Šķīdinātāji tiek uzmanīgi atlasīti un sapludināti, lai sasniegtu optimālo viskozitāti katram konkrētajam drukas pielietojumam. Zemākas viskozitātes šķīdinātājs var padarīt krāsošanas līdzekli vairāk šķidru, kas ir piemērots augstas ātruma drukai vai drukai uz poroziem substrātiem, savukārt augstākas viskozitātes šķīdinātājs var būt nepieciešams ne-poroziem virsmām vai, lai sasniegtu lielāku krāsošanas līdzekļa slāni. Flexogrāfijas krāsošanas līdzekļa sausēšanas ātrums ir arī lielā mērā ietekmēts šķīdinātājiem. Flexo šķīdinātāji ar zemu kāpšanas punktu strauji evaporerē, ļaujot krāsošanas līdzeklim strauji sausties uz substrāta. Šis straujais sausēšanas īpašība ir ļoti vēlamā daudzos drukas pielietojumos, jo tas ļauj straujākiem ražošanas cikliem un samazina risku no smūžiem vai offsetiem. Tomēr sausēšanas ātrums jābalansa, lai nodrošinātu pareizu krāsošanas līdzekļa pielīmēšanos un krāsu attīstību. Ja šķīdinātājs par strauji evaporerē, tas var radīt problēmas, piemēram, neparastu krāsošanas līdzekļa iestrāvi substrātā vai neregulāru sausēšanu, kas var izraisīt trūkumus drukātajā attēlā. Turklāt flexo šķīdinātāji var ietekmēt krāsošanas līdzekļa saderību ar dažādiem substrātiem. Daži šķīdinātāji var labāk interaktēt ar noteiktiem materiāliem, uzlabojot krāsošanas līdzekļa pielīmēšanos un ilgtspēju uz tiem substrātiem. Piemēram, šķīdinātāji, kas var nedaudz mīkstināt vai piedariņāt plastmasas substrātu virsmu, var uzlabot saites starp krāsošanas līdzekli un substrātu. Tomēr tradicionālo flexo šķīdinātāju, īpaši to, kas satur kaitīgus organiskus savainojamus vielas (VOC), izmantošana ir izraisījusi vides un veselības bažas. Kā rezultātā pieaug tendence uz vairāk ilgtspējīgu flexo šķīdinātāju, piemēram, ar zemu VOC vai bioloģiski pamatotu šķīdinātāju, izstrādi, kas var saglabāt krāsošanas līdzekļa darbību, samazinot tās vides ietekmi.